Un vēl par skaņu valodu

Ir zināms, ka dzīvnieku “valoda” izsaka bailes, baudu, dusmas, šausmas, gatavību uzbrukt un daudzus citus emocionālus stāvokļus. Dzīvnieki, kas dzīvo grupās, parasti ir pļāpīgāki nekā vientuļnieki, jo viņiem ir par ko “papļāpāt” vienam ar otru. Piemēram, pērtiķu vidū ir ļoti klusie (gorillas) un ļoti runīgie (šimpanzēm vārdnīcā ir 35 skaņas, hamadriliem – 40, bet giboni izdod skaņas skaidrā balsī, kas ir tuva cilvēka balsij).

Arī okeāna zīdītāji neklusē. Vaļi izdod skaņas. Un delfīni izrādās pļāpas. Tie izdod visdažādāko frekvenču skaņas signālus; ultraskaņa tiem galvenokārt kalpo eholokācijai. Delfīni “sazinās” ar svilpieniem (infraskaņām) un skaņām, kuru viļņu frekvence ir tuva  tai, ko var uztvert cilvēks.